`Brokastis un pasta no avokado
Pasta no avokado: avokado sagriež uz pusēm, izņem kauliņu un ar karoti izgreb mīkstumu. Ar dakšiņu avokado saspaida, pieliek sāli un izspiež pāris ķiploka daiviņas. Ja jāskrien cilvēkos un ķiploku ēst nedrīkst, to var aizvietot ar zaļumiem.
Esmu dzirdējusi, ka specifisko smaržu satur tieši ķiploka asniņš un ja viņu izņemt, tad arī smaržas nebūs.Izmēģināju - nu gluži tā nav. Tomēr kaut-kas paliek, tiesa gan ne tik stipri. Pavisam mazdrusciņ, bet tomēr ir!
Šo pastu sviesta vietā smērē uz maizītēm.
Avokado ir jāņem mīksts. Mums veikalos visbiežāk pārdodas diezgan pacieti. Esmu dzirdējusi, ka tumšāks avokado ir gatavāks. Tā nav! Ir dažādas avokado šķirnes. Mūsu veikalos esmu redzējusi pamatā divas šķirnes - gaišāk zaļu ar gludu ādiņu un tumši-zaļus vai gandrīz melnus ar grubuļainu ādiņu. Gludākiem un gaišākiem avokado ļoti bieži iekšā ir pacietas šķiedras - viss auglis it-kā ir mīksts, bet šķiedras kā diegi iekšā, tāpēc bieži vien kādu daļu jāmet miskastē dēļ šīm šķiedrām. Tiesa gan parasti tāds auglis ir jau uz izmešanas robežas. Man vislabāk patīk otra šķirne - grubuļaina ar tumši-zaļu ādiņu. Es parasti pērku un uz kādu nedēļu-pusotras nolieku kamēr ir mīksts. Tādu arī salātos var likt un pastu taisīt.
Šīs ziemas top-zupa
Diez vai kaut-kas jauns, bet šī ir top-recepte man jau vairākus mēnešus. Man ļoti iegaršojās šādas zupiņas. Un noteikti visgaršīgāk ir, ja dzer zupu no krūzes vai ēd no mazas bļodiņas, pārkaisot ar zaļumiem.
Dārzeņus var ņemt jebkādus. Šoreiz man bija šādi:
Protams, ķiploku un sīpolu es visu neliku, bet sagriezu kādu pussīpolu un pāris ķiploka daiviņas, apcepu un pieliku zupai pašās beigās.
Visus dārzeņus notīra, sagriez un novāra nelielā ūdens daudzumā. Padzesē mazliet un sablenderē. Pēc nepieciešamības pašķaida ar ūdeni vai buljonu. Viss!
Dārzeņus var ņemt jebkādus. Šoreiz man bija šādi:
Protams, ķiploku un sīpolu es visu neliku, bet sagriezu kādu pussīpolu un pāris ķiploka daiviņas, apcepu un pieliku zupai pašās beigās.
Visus dārzeņus notīra, sagriez un novāra nelielā ūdens daudzumā. Padzesē mazliet un sablenderē. Pēc nepieciešamības pašķaida ar ūdeni vai buljonu. Viss!
Versija par jaungada mandarīniem un eglīti
Jaunais gads man, piemēram, asociējas ar eglīti un mandarīniem. Un šīs ēdiens nez kāpēc to atgādināja - ir gan mandarīni, gan eglīte :)))
Ja es pateikšu, ka tas ir ļoti garšīgi - netieciet man! Tas nav garšīgi... Tas ir mega-garšīgi! Es noteikti iesaku pagaršot! Ja tradicionālu brokastu vietā pasniegsiet šādus salātus,tad arī diena noteikti būs daudz interesantāka!
Ideju esmu redzējusi vairākās vietās, tāpēc pateikt kam pieder šī recepte, es nevarēšu. Tas ir tāds apkopojums.
Šiem salātiem vajag citrusaugļus - var būt dažādi, vai ņemt tikai kādu noteiktu. Man bija 1 mandarīns, 1 apelsīns un pāris daiviņas pamello. Augļus notīrīt un sagriezt aplīšos, bet pamello daiviņas 3-4 daļās.
Uzkarsētā pannā izkausē mazliet sviesta (burtiski pustējkarote)un pievieno mazliet rozmarīna un 1 tējk. medus vai cukura. Kādas 3-4 min. pacep sviestu, lai cukurs vai medus izkūst un ievelkās rozmarīns. Tad liek cepties sagatavotus augļus. Cep kādas 3-4 minūtes no vienas puses un tik pat no otras puses. Kārto šķīvī un pārkaisa pa virsu ar rozmarīnu. Es vēl tējkaroti saldējuma uzliku.
Piebilde
Pannai jābūt karstai, ļoti karstai, jo apelsīni ir jāapcep, nevis jāsautē. Jācep burtiski pāris minūtes no katras puses. Vēl labāk būs, ja jums ir grils, tad sanāks vēl labāk. Un uz pannas kā taukvielu nekādā gadījumā neizmantot eļļu - tikai sviestu, un to pašu ļoti minimāli. Sviests karamelizē, poras aizvelkās ciet augstā temperatūrā un sula paliek apelsīnos iekšā.
Ja es pateikšu, ka tas ir ļoti garšīgi - netieciet man! Tas nav garšīgi... Tas ir mega-garšīgi! Es noteikti iesaku pagaršot! Ja tradicionālu brokastu vietā pasniegsiet šādus salātus,tad arī diena noteikti būs daudz interesantāka!
Ideju esmu redzējusi vairākās vietās, tāpēc pateikt kam pieder šī recepte, es nevarēšu. Tas ir tāds apkopojums.
Šiem salātiem vajag citrusaugļus - var būt dažādi, vai ņemt tikai kādu noteiktu. Man bija 1 mandarīns, 1 apelsīns un pāris daiviņas pamello. Augļus notīrīt un sagriezt aplīšos, bet pamello daiviņas 3-4 daļās.
Uzkarsētā pannā izkausē mazliet sviesta (burtiski pustējkarote)un pievieno mazliet rozmarīna un 1 tējk. medus vai cukura. Kādas 3-4 min. pacep sviestu, lai cukurs vai medus izkūst un ievelkās rozmarīns. Tad liek cepties sagatavotus augļus. Cep kādas 3-4 minūtes no vienas puses un tik pat no otras puses. Kārto šķīvī un pārkaisa pa virsu ar rozmarīnu. Es vēl tējkaroti saldējuma uzliku.
Piebilde
Pannai jābūt karstai, ļoti karstai, jo apelsīni ir jāapcep, nevis jāsautē. Jācep burtiski pāris minūtes no katras puses. Vēl labāk būs, ja jums ir grils, tad sanāks vēl labāk. Un uz pannas kā taukvielu nekādā gadījumā neizmantot eļļu - tikai sviestu, un to pašu ļoti minimāli. Sviests karamelizē, poras aizvelkās ciet augstā temperatūrā un sula paliek apelsīnos iekšā.
Kataefas
Šīs ir tradicionālas Jordānijas pankūkas, ko cep ramadāna laikā. Viņas tur visur uz ielas var nopirkt, bet es iemācīšu kā pašiem uzcept. Tikai brīdinu uzreiz - ja pankūkas paliek līdz nākamajai dienai, tad pirms pasniegšanas mazliet jāuzsilda. Pēc savas pieredzes varu pateikt, ka garšīgākas viņas ir siltas.
Mīklai vajadzēs:
2 glāzes izsijātu miltu
2 glāzes silta piena
1/3 glāzes siltā ūdens
2 tējk. sausā rauga
1 ēd.k. cukura
1 tējk. sāls
1 ed.k. citronu sulas
Raugu ar cukuru sajaukt un atšķaidīt ar 1 glāzi silta piena. Kārtīgi sajaukt un nolikt uzbriest uz 10 min. Pēc tam pievienot miltus, atlikušo glāzi piena, ūdeni, sāli un vēlreiz kārtīgi sajaukt. beigās pievienot citrona sulu. Nolikt siltā vieta uz 1 stundu.
Uzkarsēt pannu, uzlejot mazliet eļļas. Eļļa turpmāk būs vajadzīga, bet ļoti minimāli. Šīs nav tās pankūkas, kuras jācep lielā eļļas daudzumā. Es vispār vairākas pankūkas pēc kārtas cepu nepielejot eļļu un arī lielu uguni nevajag - pankūkām ir jāizcepās, nevis jāpiedeg. Pankūkas uz pannas var liet ar kausiņu vai arī no kāda trauka ( mērces trauka) - galvenais, lai būtu ērti uzliet vajadzīgo daudzumu ar vienu reizi. Uz pannas vidu lej mīklu tā, lai veidojās aplis apm. 15-20 cm. diametrā. Pannu grozīt nevajag un izsmērēt mīklu pa pannu arī nevajag - mīkla pati satecēs. Vispirms veidojās burbulīši, kas pēc kāda brītiņa izžūst. Kad augša ir sausa, jāņem nost pankūka. No otras puses cept nevajag! Ja uguns ir palielu vai eļļas padaudz, tad pankūka nodeg nevis izžūst! Gatavas pankūkas liek uz 20 min atdzist. Tad veido no pankūkām tūtiņas - līmē ciet maliņas, piespiežot vienu otrai klāt ( kā pīrādziņus), tikai atstājot vienu malu vaļā un pilda ar biezpienu vai vārītu krēmu. Es pildīju ar saldējumu.
Ja pankūkas atstāj nākamajai dienai, tad tās jau aizlipinātas (šeit vislabāk veidot tādus kā pīrādziņus)ir jāsaliek uz cepešpannas, mazliet jāapsmērē ar sakultu olu un krāsnī jāpacep kādas 15 min.
Recepte izklausās varbūt mazliet sarežģīta, bet nekā sarežģīta tur nav - `mīkla tik ir mazliet savādāka un interesantāk beigās jāveido pildītas pankūkas. Tas tiešām ir ļoti garšīgi un noteikti taisīšu vēl!
Mīklai vajadzēs:
2 glāzes izsijātu miltu
2 glāzes silta piena
1/3 glāzes siltā ūdens
2 tējk. sausā rauga
1 ēd.k. cukura
1 tējk. sāls
1 ed.k. citronu sulas
Raugu ar cukuru sajaukt un atšķaidīt ar 1 glāzi silta piena. Kārtīgi sajaukt un nolikt uzbriest uz 10 min. Pēc tam pievienot miltus, atlikušo glāzi piena, ūdeni, sāli un vēlreiz kārtīgi sajaukt. beigās pievienot citrona sulu. Nolikt siltā vieta uz 1 stundu.
Uzkarsēt pannu, uzlejot mazliet eļļas. Eļļa turpmāk būs vajadzīga, bet ļoti minimāli. Šīs nav tās pankūkas, kuras jācep lielā eļļas daudzumā. Es vispār vairākas pankūkas pēc kārtas cepu nepielejot eļļu un arī lielu uguni nevajag - pankūkām ir jāizcepās, nevis jāpiedeg. Pankūkas uz pannas var liet ar kausiņu vai arī no kāda trauka ( mērces trauka) - galvenais, lai būtu ērti uzliet vajadzīgo daudzumu ar vienu reizi. Uz pannas vidu lej mīklu tā, lai veidojās aplis apm. 15-20 cm. diametrā. Pannu grozīt nevajag un izsmērēt mīklu pa pannu arī nevajag - mīkla pati satecēs. Vispirms veidojās burbulīši, kas pēc kāda brītiņa izžūst. Kad augša ir sausa, jāņem nost pankūka. No otras puses cept nevajag! Ja uguns ir palielu vai eļļas padaudz, tad pankūka nodeg nevis izžūst! Gatavas pankūkas liek uz 20 min atdzist. Tad veido no pankūkām tūtiņas - līmē ciet maliņas, piespiežot vienu otrai klāt ( kā pīrādziņus), tikai atstājot vienu malu vaļā un pilda ar biezpienu vai vārītu krēmu. Es pildīju ar saldējumu.
Ja pankūkas atstāj nākamajai dienai, tad tās jau aizlipinātas (šeit vislabāk veidot tādus kā pīrādziņus)ir jāsaliek uz cepešpannas, mazliet jāapsmērē ar sakultu olu un krāsnī jāpacep kādas 15 min.
Recepte izklausās varbūt mazliet sarežģīta, bet nekā sarežģīta tur nav - `mīkla tik ir mazliet savādāka un interesantāk beigās jāveido pildītas pankūkas. Tas tiešām ir ļoti garšīgi un noteikti taisīšu vēl!
Es pavaktēšu!
Čau! Te es - Mikelandželo! Es te sargāju končas! Bet visvairāk man garšo gaļa un pankūkas!
Kā es vārīju zupu no garneļu čaulām
Ja tā padomā, tad buljons ir pamatu pamats. Buljonu izmanto gan zupu un mērču pagatavošanai, gan tāpat pasniedz. Tikai ja pamatā ir labs buljons var pagatavot garšīgu ēdienu! Buljonu vāra no visa - gaļas, kauliem, vistas, zivs, dārzeņiem...
Es šodien gribu parādīt buljonu, kā pamatā ir garneļu čaulas. Tā nu sanāk, ka garneles pamatā es pērku jau tīrītas - tā ir izdevīgāk. Bet šad-tad gribas garneles nopirkt ar visu čaulu un izlobīt pašam. Tas tāds process, kā semuškas :)))
Biju lasījusi, ka garšīgākais biljons sanāk nevis no zivīm, bet tieši no čaulām un nolēmu pamēģināt. Cik konkrēti man te čaulas ir es nezinu, bet man bija 1kg garneļu.Tās man kādu brīdi stāvēja sasaldētas saldētavā.
Buljonam vajadzēs pāris burkānu, vienu puravu ( gan balto, gan zaļo daļu), vienu sīpolu un garšaugus(man bija diļļu kāti). Garšvielas ir vieglāk no pagatavotā ēdiena vēlāk izņemt ārā , ja tās pirms vārīšanas pārsien ar diegu. Šai variantā var to nedarīt, jo vēlāk buljons būs tāpat jāizkāš caur sietu. Lauru lapas parasti liek pašās beigās - tām nepatīk,kad viņas ilgi vāra. Toties pipariem otrādi - tie jāliek sākumā un kad tie ir mīksti, viņi visu savu garšu atdod ēdienam.
Dārzeņus sagriež un saliek karstumizturīgā traukā. Mazliet pārlej ar eļļu. Liek cepeškrāsnī uz 20-25 min.
Pēc šī laika trauku ņem ārā un visu saturu pārliek katlā,pievieno piparus, pārlej ar pāris litriem auksta ūdens un liek vārīties uz 1-1,5 st. Jāskatās,ja veidojās putas, tās ir jānoņem.
Gribēju nobildēt, kā vārās, bet garaiņu dēļ man tas neizdevās! :)
Pēc kādām 1,5 stundām buljons ir gatavs. Kādas 10-15 min. iepriekš jāiemet pāris lauru lapiņas.
Tagad atliek tikai attīrīt - caur sietu izkāšam un čužas izmetam ārā. Viss! Vairs mums te nekas nederēs!Tagad no šī buljona var vārīt zupu.
Var buljonu arī sasaldēt un izmantot vēlāk. Priekš tam vajag plastikāta trauku izklāt ar plēvi, saliet buljonu un nolikt saldētavā. Kad buljons ir sasalis, to ir viegli izņemt no trauka aiz plēves ārā. Satīt kārtīgi sasaldētu buljonu plēvē un nolikt saldētavā līdz tas noder!
Zupai es notīrīju un sagriezu 1 burkānu un 3 kartupeļus. Tos novārīju buljonā un pašās beigās pievienoju sagrieztu laša gabaliņu. Pa cik mums buljons jau ir, tad lasi nevajag ilgi vārīt - te ar kādām 7-10 min. pietiks. Zivju zupā parasti garšvielu daudz neliek, tāpēc es pievienoju tikai sāli beigās.
Man jāatzīst,ka no čaulām vārīta zupa sanāca daudz aromātiskāka un līdz ar to arī garšīgāka,arī krāsa no garneļu čaulām ir daudz intensīvāka.
Es šodien gribu parādīt buljonu, kā pamatā ir garneļu čaulas. Tā nu sanāk, ka garneles pamatā es pērku jau tīrītas - tā ir izdevīgāk. Bet šad-tad gribas garneles nopirkt ar visu čaulu un izlobīt pašam. Tas tāds process, kā semuškas :)))
Biju lasījusi, ka garšīgākais biljons sanāk nevis no zivīm, bet tieši no čaulām un nolēmu pamēģināt. Cik konkrēti man te čaulas ir es nezinu, bet man bija 1kg garneļu.Tās man kādu brīdi stāvēja sasaldētas saldētavā.
Buljonam vajadzēs pāris burkānu, vienu puravu ( gan balto, gan zaļo daļu), vienu sīpolu un garšaugus(man bija diļļu kāti). Garšvielas ir vieglāk no pagatavotā ēdiena vēlāk izņemt ārā , ja tās pirms vārīšanas pārsien ar diegu. Šai variantā var to nedarīt, jo vēlāk buljons būs tāpat jāizkāš caur sietu. Lauru lapas parasti liek pašās beigās - tām nepatīk,kad viņas ilgi vāra. Toties pipariem otrādi - tie jāliek sākumā un kad tie ir mīksti, viņi visu savu garšu atdod ēdienam.
Dārzeņus sagriež un saliek karstumizturīgā traukā. Mazliet pārlej ar eļļu. Liek cepeškrāsnī uz 20-25 min.
Pēc šī laika trauku ņem ārā un visu saturu pārliek katlā,pievieno piparus, pārlej ar pāris litriem auksta ūdens un liek vārīties uz 1-1,5 st. Jāskatās,ja veidojās putas, tās ir jānoņem.
Gribēju nobildēt, kā vārās, bet garaiņu dēļ man tas neizdevās! :)
Pēc kādām 1,5 stundām buljons ir gatavs. Kādas 10-15 min. iepriekš jāiemet pāris lauru lapiņas.
Tagad atliek tikai attīrīt - caur sietu izkāšam un čužas izmetam ārā. Viss! Vairs mums te nekas nederēs!Tagad no šī buljona var vārīt zupu.
Zupai es notīrīju un sagriezu 1 burkānu un 3 kartupeļus. Tos novārīju buljonā un pašās beigās pievienoju sagrieztu laša gabaliņu. Pa cik mums buljons jau ir, tad lasi nevajag ilgi vārīt - te ar kādām 7-10 min. pietiks. Zivju zupā parasti garšvielu daudz neliek, tāpēc es pievienoju tikai sāli beigās.
Man jāatzīst,ka no čaulām vārīta zupa sanāca daudz aromātiskāka un līdz ar to arī garšīgāka,arī krāsa no garneļu čaulām ir daudz intensīvāka.
Ātrie marinētie gurķīši
Tie,kas ir mēģinājuši garos ziemas gurķus marinēt, brīnišķīgi zin, ka nekas garšīgs tur nesanāk! Es arī par to pārliecinājos - kad uzlej karstu marinādi pa virsu, gurķi paliek pretīgi mīksti un garšo kā vārīti. Mani neiedvesmo!
Viss noslēpums ir tieši tajā, ka nav jālej karstā marināde virsū! Un jāmarinē ļoti īsu brīdi - līdz stundai! Tad sanāk ļoti garšīgi!
Vajag vienu garo gurķi, 2 tējk. medus vai cukura, 1 1/2-2 ēd.k etiķa, 1/2 tējk. sāls, 1 ēd.k. diļļu un tik pat lociņu, melnie pipari.
Gurķi sagriezt plānās ripiņās, salikt traukā ar vāku ( burkā), katru slāni pārkaisot ar dillēm un lociņiem. Man lociņu nebija, toties bija čili pipars. Es vēl 3 ķiploku daiviņas sagriezu.Un tad to visu vajag pārliet ar pagatavotu marinādi.Marinādei jāsajauc etiķi, cukuru vai medu, sali un piparus. Ūdeni nevajag, jo gurķi sāk sulot un mitruma ir pietiekami! Jāaizvāko trauks un 30 sek. intensīvi jāpakrata. Tad uz 20 min. noliek siltumā un uz kādām 30 min. ledusskapī!
Viss!
Šie gurķīši ir ļoti garšīgi gan tāpat vien, gan salātos - teiksim, kāpostu salātos
Viss noslēpums ir tieši tajā, ka nav jālej karstā marināde virsū! Un jāmarinē ļoti īsu brīdi - līdz stundai! Tad sanāk ļoti garšīgi!
Vajag vienu garo gurķi, 2 tējk. medus vai cukura, 1 1/2-2 ēd.k etiķa, 1/2 tējk. sāls, 1 ēd.k. diļļu un tik pat lociņu, melnie pipari.
Gurķi sagriezt plānās ripiņās, salikt traukā ar vāku ( burkā), katru slāni pārkaisot ar dillēm un lociņiem. Man lociņu nebija, toties bija čili pipars. Es vēl 3 ķiploku daiviņas sagriezu.Un tad to visu vajag pārliet ar pagatavotu marinādi.Marinādei jāsajauc etiķi, cukuru vai medu, sali un piparus. Ūdeni nevajag, jo gurķi sāk sulot un mitruma ir pietiekami! Jāaizvāko trauks un 30 sek. intensīvi jāpakrata. Tad uz 20 min. noliek siltumā un uz kādām 30 min. ledusskapī!
Viss!
Šie gurķīši ir ļoti garšīgi gan tāpat vien, gan salātos - teiksim, kāpostu salātos
Mājas pastēte
Es jau vienu pastētes variantu esmu rādījusi, tagad parādīšu otru.
Mājas pastēte
Šai pastētei ņem pusi uz pusi aknas un treknāku cūkgaļu.Gaļu sagriezt gabaliņos un apcept uz pannas vispirms cūkgaļu un tad tajos taukos akniņas. Visu salikt vienā katlā, pieliet klāt ūdeni, vienu sīpolu, pāris burkānus, pāris ķiploku daiviņas, sāli, piparus un vārīt līdz gaļa ir mīksta. Atdzesēt. Tad ir jāsamaļ viss kopā - var gaļas maļamā mašīnā, var blenderī.. To buljonu, iekš kā vārījās gaļa, arī jālej klāt. Masai jābūt pašķidra krējuma biezumā - tā sastings! Tad salej formiņas un saliek ledusskapī.
Pāris stundu laikā pastēte ir gatava!
Mājas pastēte
Šai pastētei ņem pusi uz pusi aknas un treknāku cūkgaļu.Gaļu sagriezt gabaliņos un apcept uz pannas vispirms cūkgaļu un tad tajos taukos akniņas. Visu salikt vienā katlā, pieliet klāt ūdeni, vienu sīpolu, pāris burkānus, pāris ķiploku daiviņas, sāli, piparus un vārīt līdz gaļa ir mīksta. Atdzesēt. Tad ir jāsamaļ viss kopā - var gaļas maļamā mašīnā, var blenderī.. To buljonu, iekš kā vārījās gaļa, arī jālej klāt. Masai jābūt pašķidra krējuma biezumā - tā sastings! Tad salej formiņas un saliek ledusskapī.Pāris stundu laikā pastēte ir gatava!
Asā mērce no tomātiem
Gribu parādīt aso mērci, kas man ļoti garšo! Visu mūžu manā ģimenē šī mērce tika saukta par Adžiku. Es šo recepti parādīju vienā kulinārijas sabiedrībā - kas tur sākās! Ārpāc! Vieni bļauj, ka tā nav Adžika - gruzīņi Adžiku taisot no pipariem un tomātus klāt neliek! Otri bļauj, ka tas nav gruzīņu ēdiens, bet gan no Abhāzijas. Trešie par izcelsmes vietu sauc Kubaņu un it kā tur šo sauc tieši par Adžiku un tieši tā to gatavo! Ir tādi, kas sauc šo mērci par Sacibeli - it kā esot divi Sacibeli varianti. Viens, baltais Sacibeli ir no vālriekstiem un otrs, sarkanais, no tomātiem! Bet Sibīrijā tādu mērci taisa vēl ar mārrutkiem un sauc par hrenovinu. Ķīviņi tur vēl nav beigušies, bet uz personībām jau pārgāja! ))) Viena meitene piedāvāja šo mērci nosaukt par Viktoriju un izbeigt strīdēties! ))) Tāpēc es esmu apjukusi, kā lai viņu nosauc.
Lai paliek asā mērce no tomātiem!
Abi divi ir nesezonas varianti, jo šobrīd svaigus labus tomātus nopirkt nevar. Tāpēc es aizstāju ar konservētiem tomātiem vai arī ar tomātu pastu.
Vasarā šādu mērci var taisīt no svaigiem tomātiem - viņi ir jāizlaiž caur gaļas maļamo mašīnu. Var izmantot arī blenderi, bet man ne visai patīk, jo tomātu masa paliek diezgan bāla un pārāk smalks malums. Man tomēr vairāk patīk kad jūt gabaliņus! Tikai pirms malšanas vajag noņemt tomātiem mizu. Ļoti ātri to var izdarīt, ja tomātus apliet ar vārošu ūdeni un paturēt kādas 3 min. Tad izņemt un apliet ar aukstu ūdeni - tagad miza viegli nonāks nost!
Šai mērcei es parasti ņemu konservētus tomātus bez miziņas.Var ņemt arī ar miziņu, bet starpība cenā ir minimāla, toties noņemt mizu nav nemaz tik viegli.
Vēl vajadzēs ķiplokus un sāli. Var arī garšaugus likt klāt, bet man šis variants tomēr vairāk patīk tīrā veidā!
Tomātus vajag ar rokām saspaidīt. Pašu šo cūkošanās procesu saprotamu iemeslu dēļ es nenobildēju. )))
Izspiežam ķiplokus un pieliekam sāli.
Viss! Re ku gatavs rezultāts!
Otrs variants ir mazliet asāks.
Vajadzēs tomātu pastu, ķiplokus, čilli piparus, sāli un garšvielas. Man uz vienu 200g burciņu vajadzēja 2 čilli piparus.Bet var likt arī vairāk, ja kādam garšo asāks.
Man te ir garšviela - ar tomātiem, baziliku, timiānu un oregano. Es atklāju vienu burvīgu veikaliņu, kur var šīs visas garšvielas nopirkt atsevišķi un sajaukt kopā pašam.Veikaliņu gan nereklamēšu - varu tik pateikt, ka viņš atrodas Alfā, pirmajā stāvā. Tur tirgo visādus krāmus un starp viņiem man par pārsteigumu atradu šīs garšvielas.Man patīk arī tas, ka viņi nav pulverveidīgi.
Čilli piparu sagriezt uz pusēm un izņemt kājiņu ar sēkliņām.Bet visu gan nevajadzētu izkasīt, lai mazdrusciņ sēkliņas paliek Sagriezt piparus pēc iespējas plānāk. Tikai brīdinu uzreiz - ja taisāties lielāku daudzumu tīrīt un griezt, tad labāk cimdus pameklēt. Es kad čatņus taisīju, neaprēķināju un man visu vakaru rokas dega! Tas ir ļoti sāpīgi!
Piparus ar sāli, ķiplokiem un garšvielām vajag saberzt kopā. Man nav piesta, tāpēc es vienkārši bļodā saspaidu.
Pēc sulas parādīšanās sajaukt ar tomātu pastu.
Mērce paliek mazliet asāka, kad pastāv!
Var pie gaļas pasniegt, var uz maizītēm smērēt - kā nu kam garšo!
Lai paliek asā mērce no tomātiem!
Abi divi ir nesezonas varianti, jo šobrīd svaigus labus tomātus nopirkt nevar. Tāpēc es aizstāju ar konservētiem tomātiem vai arī ar tomātu pastu.
Vasarā šādu mērci var taisīt no svaigiem tomātiem - viņi ir jāizlaiž caur gaļas maļamo mašīnu. Var izmantot arī blenderi, bet man ne visai patīk, jo tomātu masa paliek diezgan bāla un pārāk smalks malums. Man tomēr vairāk patīk kad jūt gabaliņus! Tikai pirms malšanas vajag noņemt tomātiem mizu. Ļoti ātri to var izdarīt, ja tomātus apliet ar vārošu ūdeni un paturēt kādas 3 min. Tad izņemt un apliet ar aukstu ūdeni - tagad miza viegli nonāks nost!
Šai mērcei es parasti ņemu konservētus tomātus bez miziņas.Var ņemt arī ar miziņu, bet starpība cenā ir minimāla, toties noņemt mizu nav nemaz tik viegli.
Vēl vajadzēs ķiplokus un sāli. Var arī garšaugus likt klāt, bet man šis variants tomēr vairāk patīk tīrā veidā!
Tomātus vajag ar rokām saspaidīt. Pašu šo cūkošanās procesu saprotamu iemeslu dēļ es nenobildēju. )))
Izspiežam ķiplokus un pieliekam sāli.
Viss! Re ku gatavs rezultāts!
Otrs variants ir mazliet asāks.
Vajadzēs tomātu pastu, ķiplokus, čilli piparus, sāli un garšvielas. Man uz vienu 200g burciņu vajadzēja 2 čilli piparus.Bet var likt arī vairāk, ja kādam garšo asāks.
Man te ir garšviela - ar tomātiem, baziliku, timiānu un oregano. Es atklāju vienu burvīgu veikaliņu, kur var šīs visas garšvielas nopirkt atsevišķi un sajaukt kopā pašam.Veikaliņu gan nereklamēšu - varu tik pateikt, ka viņš atrodas Alfā, pirmajā stāvā. Tur tirgo visādus krāmus un starp viņiem man par pārsteigumu atradu šīs garšvielas.Man patīk arī tas, ka viņi nav pulverveidīgi.
Čilli piparu sagriezt uz pusēm un izņemt kājiņu ar sēkliņām.Bet visu gan nevajadzētu izkasīt, lai mazdrusciņ sēkliņas paliek Sagriezt piparus pēc iespējas plānāk. Tikai brīdinu uzreiz - ja taisāties lielāku daudzumu tīrīt un griezt, tad labāk cimdus pameklēt. Es kad čatņus taisīju, neaprēķināju un man visu vakaru rokas dega! Tas ir ļoti sāpīgi!
Piparus ar sāli, ķiplokiem un garšvielām vajag saberzt kopā. Man nav piesta, tāpēc es vienkārši bļodā saspaidu.
Pēc sulas parādīšanās sajaukt ar tomātu pastu.
Mērce paliek mazliet asāka, kad pastāv!
Var pie gaļas pasniegt, var uz maizītēm smērēt - kā nu kam garšo!
Abonēt:
Ziņas (Atom)