Asā mērce no tomātiem

 Gribu parādīt aso mērci, kas man ļoti garšo! Visu mūžu manā ģimenē šī mērce tika saukta par Adžiku. Es šo recepti parādīju vienā kulinārijas sabiedrībā - kas tur sākās! Ārpāc! Vieni bļauj, ka tā nav Adžika - gruzīņi Adžiku taisot no pipariem un tomātus klāt neliek! Otri bļauj, ka tas nav gruzīņu ēdiens, bet gan no Abhāzijas. Trešie par izcelsmes vietu sauc Kubaņu un it kā tur šo sauc tieši par Adžiku un tieši tā to gatavo! Ir tādi, kas sauc šo mērci par Sacibeli - it kā esot divi Sacibeli varianti. Viens, baltais Sacibeli ir no vālriekstiem un otrs, sarkanais, no tomātiem! Bet Sibīrijā tādu mērci taisa vēl ar mārrutkiem un sauc par hrenovinu. Ķīviņi tur vēl nav beigušies, bet uz personībām jau pārgāja! ))) Viena meitene piedāvāja šo mērci nosaukt par Viktoriju un izbeigt strīdēties! ))) Tāpēc es esmu apjukusi, kā lai viņu nosauc.

Lai paliek asā mērce no tomātiem!


Abi divi ir nesezonas varianti, jo šobrīd svaigus labus tomātus nopirkt nevar. Tāpēc es aizstāju ar konservētiem tomātiem vai arī ar tomātu pastu.

Vasarā šādu mērci var taisīt no svaigiem tomātiem - viņi ir jāizlaiž caur gaļas maļamo mašīnu. Var izmantot arī blenderi, bet man ne visai patīk, jo tomātu  masa paliek diezgan bāla un pārāk smalks malums.  Man tomēr vairāk patīk kad jūt gabaliņus! Tikai pirms malšanas vajag noņemt tomātiem mizu. Ļoti ātri to var izdarīt, ja tomātus apliet ar vārošu ūdeni un paturēt kādas 3 min. Tad izņemt un apliet ar aukstu ūdeni - tagad miza viegli nonāks nost!

Šai mērcei es parasti ņemu konservētus tomātus bez miziņas.Var ņemt arī ar miziņu, bet starpība cenā ir minimāla, toties noņemt mizu nav nemaz tik viegli.

Vēl vajadzēs ķiplokus un sāli. Var arī garšaugus likt klāt, bet man šis variants tomēr vairāk patīk tīrā veidā!
Tomātus vajag ar rokām saspaidīt. Pašu šo cūkošanās procesu saprotamu iemeslu dēļ  es nenobildēju. )))

Izspiežam ķiplokus un pieliekam sāli.

Viss! Re ku gatavs rezultāts!

Otrs variants ir mazliet asāks.

Vajadzēs tomātu pastu, ķiplokus, čilli piparus, sāli un garšvielas. Man uz vienu 200g burciņu vajadzēja 2 čilli piparus.Bet var likt arī vairāk, ja kādam garšo asāks.

Man te ir garšviela - ar tomātiem, baziliku, timiānu un oregano. Es atklāju vienu burvīgu veikaliņu, kur var šīs visas garšvielas nopirkt atsevišķi un sajaukt kopā pašam.Veikaliņu gan nereklamēšu - varu tik pateikt, ka viņš atrodas Alfā, pirmajā stāvā. Tur tirgo visādus krāmus un starp viņiem man par pārsteigumu atradu šīs garšvielas.Man patīk arī tas, ka viņi nav pulverveidīgi.

Čilli piparu sagriezt uz pusēm un izņemt kājiņu ar sēkliņām.Bet visu gan nevajadzētu izkasīt, lai mazdrusciņ sēkliņas paliek Sagriezt piparus pēc iespējas plānāk. Tikai brīdinu uzreiz - ja taisāties lielāku daudzumu tīrīt un griezt, tad labāk cimdus pameklēt. Es kad čatņus taisīju, neaprēķināju un man visu vakaru rokas dega! Tas ir ļoti sāpīgi!
Piparus ar sāli, ķiplokiem un garšvielām vajag saberzt kopā.  Man nav piesta, tāpēc es vienkārši bļodā saspaidu. 

Pēc sulas parādīšanās sajaukt ar tomātu pastu.

Mērce paliek mazliet asāka, kad  pastāv!

Var pie gaļas pasniegt, var uz maizītēm smērēt - kā nu kam garšo!