Nu man ir sakrājies ko rādīt!

Katru recepti es pati pagatavoju un fočēju. Vienu brīdi es katru posmu receptes tapšanas laikā fočēju atsevišķi un sanāca tāda kā fotorecepte. Bet laika trūkuma dēļ es to vairs nepraktizēju, kaut gan kas zin - moš kādreiz.... Ko es ar to visu gribēju teikt....vairs jau neatceros :(...  nu nekas, šoreiz ne par to!

Šī recepte ir no Padomju pagātnes. Toreiz bija tikai viena desas šķirne veikalos - "tā, kuru dod", un divas siera šķirnes - Krievijas un kausētais. Tāpēc šī recepte priekš tiem laikiem ļoti laba, bet mēs  esam tik izlutināti mūsdienās un ļoti labi zinām, kā ir jāgaršo vēzim, tāpēc mūs tik viegli vairs apmānīt nevar.Toties kā variācija par tēmu olu kultenis vai arī dažādībai šis variants ir ļoti labs.

Falšais vēzis
Visas sastāvdaļas jābūt aptuveni vienā daudzumā
Uz vienu olu vajag vienu lielo tomātu un vienu diļļu bunti. Bet katram tas lielums būs savādāks, tāpēc vadaties pēc izjūtas.

Tomātus apliet ar verdošu ūdeni, atļaut mazliet atdzist, novilkt nost ādu un sagriezt..
Dilles sakapā pēc iespējas smalkāk.
Pannā izkausē sviestu (te viss atkarīgs no produktu daudzuma , bet uz 5 olām vajag apmēram 50g sviesta), un sviestā apcep tomātus ar dillēm. Kad sula būs izdalījusies un viss smuki sacepies jāpievieno sakultas olas. Olas jāpievieno pakāpeniski un visu laiku jaucot, lai sanāk nevis pankūka, bet tādi kā sarecējuši kunkulīši.
Nu protams, sāls/pipari pēc garšas.

Mans tētis taisa līdzīgu omleti ar krabju nūjiņām.  Tad pievienojās tā īpatnējā zivju piegarša, kas ir krabju nūjiņām un  tas viss vairāk līdzinās vēzim pēc garšas. Pēdējo reizi es liku garneles klāt - arī ir garšīgi.
Tātad secinājums ir tāds: Padomju laikos olu ar dillēm un tomātiem cilvēki vēl varēja uztvert kā vēzi, bet šobrīd nu jau prasās kaut kas vairāk.Bet visā visumā ir garšīgi, sevišķi ar garnelēm. :))