Siera Frittata

Skan jau dikti smalki, bet patiesība ir daudz vienkāršāka - tā ir faktiski parastā omlete, tik interesantāk pagatavota.



2 porcijām vajadzēs:

1/2 tasīte sagriezta sīpola
1/2 tasīte sagrieztas paprikas
1/2 tasīte sagriezta cukini
2 sagriezti tomāti
1/2 tasīte biezpiena
1/2 tasīte vājpiena
2 olas
sarīvēts siers
zaļumi, sāls, pipari


Nelielā eļļas daudzumā uz pannas apcept sīpolus, cukini un papriku līdz vieglam brūnumam. Pievienot tomātus, zaļumus, piparus, sāli un visu samaisīt. Cept vēl 2-3 min.
Ieslēgt cepeškrāsni. Sajaukt kopā olas, pienu un biezpienu viendabīgā masā. Maisījumu pārliet pāri dārzeņiem un uzliekot vāku karsēt uz nelielas liesmas. Kad maisījums apakšā sastindzis, bet virspusē viegli mitrs,ievietot pannu cepeškrāsnī un cept 2-3 min., līdz sacepums virspusē ir sastindzis. Apkaisīt ar sieru un cept līdz siers izkusis.



Es šoreiz ņēmu saldētu dārzeņu maisījumu, ar ko veiksmīgi aizstāju visus dārzeņus. Un tomātus ziemā es praktiski nepērku, bet viņu vietā es izmantoju konservētus.

Šampinjonu krēmzupa

Šī zupa labi derēs gavēņa laikā.



Sēnes nomazgāt un nosusināt. Sagriezt sīpolus un šampinjonus ( pilnīgi vienalga kā) un apcept nelielā eļļas daudzumā. Pārlikt katliņā, pārliet ar ūdeni un kādas 7-10 min. pavārīt. Atdzesēt un blenderī sasmalcināt. Gatavai zupai var pieliet klāt saldo krējumu, bet es liku 10% krējumu. Vēlreiz uzvārīt.

Šādu zupu var sezonā taisīt no jebkurām sēnēm

Cepta gaļa

Kaut kā man te maz gaļas, jums tā nešķiet? Es it kā saprotu, ka ir gavēnis un tagad tieši īstais laiks no gaļas atturēties... bet nedrīkst aizmirst par vīriešiem! Man dēls praktiski neko bez gaļas neēd! Ja kaut-kāds ēdiens sastāv tikai no dārzeņiem, tad tas esot "pretīgs". Izņēmums ir pankūkas un makaroni! :)))

Šī recepte ir no " vieglās" kategorijas. Pagatavošana nav darbietilpīga un ar to tiks galā pat iesācējs. Arī sabojāt šo ēdienu ir praktiski neiespējami! Man ir viens no iemīļotajiem ēdieniem, jo ir diezgan universāls - gan ikdienā, gan svētku galdam labi derēs!

Gaļu var ņemt praktiski jebkuru! Ideāla ir cauraugusi gaļa ar ādu. Es parasti ņemu šķiņķi vai lāpstiņu. Galvenais, ka ir cūkgaļa!



Bildē ir praktiski viss, kas būs vajadzīgs!
Ķiplokus ir jāsagriež ne pārāk plānās ripiņās. Tad ar nazi iedur gaļas gabalā un mazliet pagriež nazi, lai veidojās caurums. Tajā caurumā arī iebāž ķiploka ripiņu. Tā vajag apstrādāt visu gaļas gabalu. Caurumu biežums - pēc izvēles. Man garšo, kad ķiploku ir vairāk.



Visu gaļas gabalu apber ar sāli, svaigi maltiem pipariem un apliek ar garšaugiem. Garšaugi arī pēc gaumes - šoreiz man bija timiāns. Var rozmarīnu izmantot, ar salviju ir ļoti garšīgi - tas ir saimnieces gaumes ziņā.



Sagatavotu gaļas gabalu liek uz pannas iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī un cep kādas pusotras stundas. Uz pannas pirms tam uzlej mazliet eļļas vai ūdeni. Cepšanas ilgums ir atkarīgs no izvēlēta gaļas gabala lieluma. Es parasti skatos šķērsgriezumu - mazliet iegriežu un parbaudu, vai vidū gaļa vēl ir jēla vai jau gatava.



Vienlaicīgi var pagatavot arī dārzeņus. Nomazgāt, notīrīt un sagriezt dārzeņus - kartupeļus, burkānus, brokoļus, sīpolus. Kad gaļa jau ir mazliet apbrūnināta, uz pannas saliek sagrieztus dārzeņus, apber ar sāli un garšvielām un cep nu jau kopā ar gaļu. Vēlāk var pielikt arī sīpolus vai zaļos zirnīšus.




Recipe:
This recipe from the category "for beginning mistresses".
Meat piece it is possible to take practically any. Garlic it is cut on not too thin segments. By a knife in meat we do a cut and garlic is thrust there. So we process all piece of meat. Quantity of cuts - at will. I love, when it is more than garlic. Meat we rub with salt-pepper and spices. We put in an oven on approximately an hour and a half. Time depends on meat size.

Rožu atdzīvināšanas meistar-klase

Valentīndiena ir aizvadīta - es ceru, ka tā bija jauka!
Pieļauju domu, ka populārākie ziedi šajos svētkos bija rozes, vai ne?
Lai cik tas dīvaini nebūtu, bet rozes ļoti reti stāv vairāk par pāris dienām. Ja rozes nākamajā dienā nav nolaidušas galvas lejā, tad jums ir noveicies. Ja tas nav noticis 3 dienu laikā, tad rozes, visticamāk, ir mākslīgas :))
Es zinu ļoti daudzus paņēmienus, ka rozes atdzīvina - gan dedzina, gan aukstumā liek, gan uz nakti vannā, gan aspirīna tableti izšķīdina....laikam var grāmatu sarasktīt - 1000 rožu atdzīvināšanas paņēmieni :))


No visiem paņēmieniem, ko es pazīstu, šis ir pats labākais. Man parasti rozes stāv 2-3 nedēļas. Bija gadījums, kad roze man mēnesi nodzīvoja!




Roze ir ļoti kaprīza! Neaizmirsīsim, ka viņa ir karaliene un viņai tas ir atļauts! Rozei ļoti nepatīk netīrs ūdens! Galvenais - ūdenim jābūt svaigam un tīram! Tās visas lapiņas un dzelkšņi ūdenī pūst un līdz ar to sabojā arī ūdeni.



Tāpēc pirmām kārtām noraujam visas lapiņas tur, kur kāts būs ūdenī.
Pēc tam ļoti prātīgi no visām pusēm kātu apstrādājam ar nazi - sanāk it-kā nokasīt mizu no kāta.





Liekam ūdenī!

Un katru dienu jānomaina ūdens. Pēc nepieciešamības kātu var ik pa brīdim vēl patīrīt ar nazi.

Mārtiņ! Daudz laimes dzimšanas dienā!

Ишь ты, масленица!

Mēs arī šonedēļ cītīgi gaidījām, kad atnāks Maslenica!


Maslenica ir seni slāvu svētki, kas palika mantojumā no senču senčiem.
To svinēja jau tad, kad vēl nebija kristietības un apzīmēja ziemas svinīgu un jautru pavadīšanu, dabas atdzimšanu pēc ziemas un pavasara darbu sākumu. Tie ir savdabīgi pavasara sagaidīšanas svētki. Pēc kristietības pieņemšanas šie svētki palika un svin tos 7 nedēļas pirms Lieldienām. Faktiski nākamnedēļ sākās Lielais gavēnis un jau šonedēļ gaļu vairs neēd. Tas tā ir vēsturiski sanācis, jo lopam, ko nokauj pirms Ziemassvētkiem, pagāšnedēļ vajadzētu jau beigties. Šo laiku pēc Ziemassvētkiem un pirms Maslenicas sauc мясоед ( gaļēdis).
Katrai Maslenicas nedēļas dienai ir savas paražas un sava nozīme. Trešdien brauca pie sievasmātes uz bliņām; piektdiena bija znotu diena un mīklu un cepšanas procesu znotam bija jāuzņemas pašam, bet sestdien vedekla aicināja pie sevis ciemos vīra vecākus un klāja galdu un arī sestdien tika dedzināta lelle no salmiem, kas simbolizēja ziemu.

Maslenicas simbols ir krievu bliņas. Tās ēda ar dažādiem pildījumiem - ar sviestu, medu, kaviāru, krējumu, ievārījumu. Bliņas - ir lielas apaļas pankūkas, kas simbolizēja sauli.

Es šodien arī cepu pankūkas. Katrai saimniecei ir sava recepte - milti, olas, piens vai ūdens, sāls, cukurs tiek sajaukti kopā un tad lej uz pannas un cep no abām pusēm. Pildījums arī ir dažāds.
Man šodien bija ieplānoti divi veidi - ar lasi un aprikožu džemu.

Pildījumu ar lasi es noskatīju no Ievas Zvīdres, vienā no vecajiem Zariņa Mikšļiem.

Saldo krējumu saputo ar mārrutkiem. Pankūkā liek laša šķēlītes, pārlej ar šo mērci un satin. Es ļoti sen nebiju taisījusi tādas pankūkas. Saputoju saldo krējumu ar mārrutkiem... un atkal vilšanās! Mērce garšoja vienkārši pretīgi! Es nedomāju, ka mārrutki te ir bijuši pie vainas... drīzāk jau saldais krējums! Tomēr saldais krējums ir mērcei pamatā un mārrutki tikai mazliet garšai....

Es nesaprotu! Produkti tiešām ir mainījušies? Nopirku te nesen sviestu. Saldkrējuma. Neņēmu to lētāko. Nu kaut-kāds ārprāc! Izskatās drīzāk pēc margarīna, ne sviesta. Garša arī tāda pati - taukaina, pliekana...nu es pat neprotu izstāstīt! Rassolam vajadzēja majonēzi. Atceros, ka agrāk bija Franča majonēzes labākās! Nopirku! Nu nekāda! Es, goda vārds, nepirku salātu majonēzi, kas ir tā bezgaršīgā!Es nopirku Provansas majonēzi! Fui! Ne mārrutki, ne sinepes, nekas nelīdzēja! Es tā arī ne ar ko to garšu izlabot nevarēju!
Tā ir krīze, kas tā ietekmē ražotājus vai tomēr produkti ir mākslīgāki????







Svētdiena būs Piedošanas diena. Visi viens otram lūdz piedošanu un brauc uz kapiem.

Zupa kārtīgam latvietim

Es tiešām nezinu, kā lai šo zupu nosauc.....

Visai idejai pamatā ir čanahi. Ja atceraties, tad tas ir dārzeņu un jēra gaļas sautējums podiņos, kaut-kas vidējs starp zupu un otro ēdienu.
Es kādreiz diezgan bieži gatavoju čanahi - ar jēru un baklažāniem. Pamazām recepte transformējās un jēra gaļas vietā sāku izmantot cūkgaļu, arī baklažānu vietā izmantoju kabačus. Tad pamazām no podiņiem šī zupa pārcēlās parastajā katlā un cūkgaļas vietā sāku likt arī vistu... tad pazuda arī kabači no zupas... :)))



Gaļu var ņemt jebkādu. Man šoreiz bija vista. Gaļu sagriezt gabaliņos, stilbiņus sacirst. Daudzums ir atkarīgs no vēlamā zupas biezuma un ēdāju skaita. Es parasti ņemu veselu vistu, filejas izgriežu, bet no pārējās vāru zupu. Ja ņem cūkgaļu - aptuveni 500g-700g. Kāds kilograms kartupeļu, 2-3 sīpoli, 2-3 burkāni, 3-4-5 ķiploku daiviņas. Daudzumu var variēt pēc garšas. Galvenais, kā dārzeņu un gaļas jābūt aptuveni vienādi. Gaļas var būt mazāk( krīze tomēr), bet jāskatās lai zupa nav pārāk šķidra.Sīpolus sagriezt, bet ne īpaši smalki. Ķiplokus sakapāt. Burkānus ripiņās sagriezt. Ja ir vēlme, var pielikt kabačus vai baklažānus.
Gaļu, sīpolus un ķiplokus, kartupeļus, burkānus apcep pannā katru sastāvdaļu atsevišķi un pārliek katlā. Pārlej ar aukstu ūdeni tā, lai ūdens pārklāj katla saturu par kādiem 5 cm. Pieliek tomātu pastu un garšvielas. Lauru lapas liek pašās beigās, jo tām nepatīk ilgi vārīties. Visas pārējās garšvielas ( piparus un garšaugus)liek pašā sākumā.
Visu vāra līdz dārzeņi ir mīksti. Pašās beigās pieliek tomātu pastu un garšvielas, uzvāra vēlreiz un var slēgt ārā.


Es ļoti bieži ūdeni aizvietoju ar tomātu sulu. Vai arī pastas vietā lieku konservētus tomātus ar visu sulu.
Pasniedzot var likt svaigus ķiplokus vai krējumu.

Čipolino marmelāde

Vakar es stāstīju par Čipolino nedienām. Liels paldies Anitai par komentāru un recepti - es laikam noriskēšu un pamēģināšu vēlreiz. Šodien pastāstīšu par kaut-ko garšīgu no sīpoliem.





Tā ir sīpolu marmelāde!





Recepte:

6 sīpoli
40 g. sviesta
4 ēd.k eļļas
sāls, pipari
2 ēd.k cukura
4-5 ēd.k. sarkanvīna etiķa
4 ēd. k sarkanvīna

Sīpolus sagriezt ripiņās. Izkausēt sviestu pannā, turpat pieliet eļļu. Apcept sīpolus līdz tie ir caurspīdīgi, ne brūni! Pārkaisīt ar sāli, pipariem, cukuru un cept sīpolus vēl 5 min.



Pieliet etiķi un cept sīpolus vēl 5 min. Pieliet vīnu un cept vēl 5 min.

Čipolino nedienas

Es domāju, ka katram ir tādas receptes, kuras vienreiz izmēģinot,viesojās uz mūsu galda arvien biežāk un biežāk un pamazām kļūst jau par tradicionālu un iemīļotu ēdienu. Piemēram, manā mājā ābolu čatņi un asā tomātu mērce nu jau kļuvuši par iecienītu ēdienu. Arī dārzeņu krēmzupas , kas tiek gatavotas no dažādiem dārzeņiem. Īstenībā, daudz tādu ēdienu. Ir arī tādi eksperimenti, kas izrādījās veiksmīgi, bet uz šo brīdi nav vēl iegājušies - noteikti atkārtošu, bet tas nav tāds ikdienas ēdiens, piem. cepti apelsīni ar rozmarīnu vai kataefas .

Es ilgi domāju, rādīt vai nē - šī ir tā recepte, kas man izrādījās neveiksmīga un biju pamatīgi vīlusies. Es, protams, saprotu, ka noteikti esmu kļūdījusies tehnoloģijā un ne visu esmu izdarījusi tā, kā izlasīju receptē. Arī tas fakts, ka šī ir tradicionāla franču virtuves zupa, man liek aizdomāties. Nu nevar taču cilvēki gadiem gatavot kaut-ko negaršīgu! No otras puses, ja man negaršo miežu putraimi, tas nenozīmē ka latvieši gadsimtiem ir ēduši to tikai tāpēc, ka kaut-kas ir jāēd! Pieļauju domu, ka miežu putra ir ļoti daudzās mājās iecienīts ēdiens, bet es vienkārši neprotu to pareizi pagatavot! Mans tētis to ļoti labprāt ēd, arī vīramāte gatavo čīgiņu putru no miežu putraimiem un kartupeļiem. Bet manā ģimenē putras vispār ēd nelabprāt.

Bet nu par Sīpolu zupu.

Sīpolu zupai ir bezgala daudz recepšu - katrā Francijas novadā ir savs variants. Vienā no novadiem gaļas buljonu aizvieto ar pienu, Bordo novadā sabiezina zupu ar jēlu olu vai krējumu, Landas departamentā maizi apsmērē ar siera - bešamela mērci un tad met zupā iekšā, Leonā zem siera plēvītes lej klāt maisījumu, kas sastāv no olām, madeiras un saldā krējuma. Arī buljoni tiek gatavoti no dažādas gaļas un pat dārzeņiem. Klāt lej vīna vietā arī konjaku, etiķi, portvīnu. Arī sīpolu šķirnes ņem dažādas!




Tātad es pastāstīšu, kas bija oriģinālreceptē un tad ātri, kādas man bija izmaiņas.

500g sīpolu sagriezt ripiņas un sakapāt 2 ķiploka daiviņas. 50g sviesta izkausēt pannā un uzreiz iemest sīpolus. Sautēt zem vāka aptuveni stundu. Šajā visā galvenais ir karamelizācijas process, tāpēc jāpieliek cukurs vai medus. Katras 5 min. jājauc, lai nepiedeg.
Pielej 1 glāzi baltvīna un 1l vistas buljona, sāli, piparus, timiānu, uzvāra un uz mazas uguns vai nu cepeškrāsnī sautē vēl stundu. Katras 5 min maisīt. Ar vāku tagad arī vairs nevajag piesegt.
Zupu pārlej podiņos vai karstumizturīgos traukos, saliek pa virsu grauzdētas maizes šķēlītes, pārkaisa ar sieru un cep cepeškrāsnī 220 grādos līdz siers izkūst un pat mazliet piedeg.
Maizi var tosterī pirms tam apgrauzdēt, var arī cepeškrāsnī.

Es aptuveni tāpat arī darīju - visu sagriezu, sviestā uz pannas stundu zem vāka sautēju. Cepeškrāsnī es liku stikla traukā un sautēju vēl kādu stundu.



Man nav pietiekami karstumizturīgu trauku, tāpēc es apgrauzdētu maizi saliku tur pat. Ja godīgi,nedomāju, ka tur ir tā vaina! Viss pārējais pēc receptes.



Zupa sanāca drīzāk kā sautējums. Garšo pēc parastas kāpostu zupas ar siermaizītēm.

Priekš tik ilga un izsmalcināta procesa, priekš gandrīz 3 stundu dežūras virtuvē pie plīts, es biju gaidījusi kaut-ko krietni vien interesantāku. Nu vismaz lai garšotu ne pēc kāpostiem! Bija žēl vīna, ko salēju zupā! :)) Zupu beigās izmetu... man neviens to neēda!

Es tagad domāju, ja es būtu vairāk buljona pielējusi vai arī saldo krējumu, varbūt būtu labāk? Katrā ziņā, es ne tik drīz riskēšu vēlreiz izmēģināt savādāku recepti šai zupai, neskatoties uz to, ka oriģinālrecepte un to paveidi, kurus es augstāk aprakstīju, izklausās garšīgi man pat tagad! :))

Komentāri un jautājumi

Esmu saņēmusi uz e-pastu jautājumu, kas attiecas uz šo recepti


Jautājums bija sekojošs - meitene ir izmēģinājusi un nekas neesot sanācis; sula no apelsīniem iztecēja pannā un palika tikai tās cīpsliņas un ādiņas. Atbildēšu  šeit arī un oriģinālrecepti arī papildināšu, lai to zin arī tie, kas vēl nav mēģinājuši.  Pannai jābūt karstai, ļoti karstai, jo apelsīni ir jāapcep, nevis jāsautē. Jācep burtiski pāris minūtes no katras puses. Vēl labāk būs, ja jums ir grils, tad sanāks vēl labāk. Un uz pannas kā taukvielu nekādā gadījumā neizmantot eļļu - tikai sviestu, un to pašu ļoti minimāli. Sviests karamelizē, poras aizvelkās ciet augstā  temperatūrā un sula paliek apelsīnos iekšā.

Turpmāk visus jautājumus varat uzdot komentāros. Esmu veikusi dažas izmaiņas un tagad katrs, kurš vēlas, varēs uzdot jautājumu un pakomentēt! Laipni lūgti!

Viens ziemas rīts

Man pēdējā laikā sāk patikt rīti.... Agrāk foršākie šķita vakari, kad atnāc mājās un ar tasi karstas tējas palien zem segas noskatīties kādu labu filmu. Pēdējā laikā galīgi nesanāk skatīties filmas, toties iepatikušies rīti! :)))





Uz maizītes ir citronu ievārījums.
Citronu kārtīgi nomazgā un ar visu mizu sarīvē uz smalkās rīves un sajauc ar cukuru vai medu.






Baltās olas speciāli sūtītas no laukiem. :)) Izrādījās, ka Rīgā nekur nevar dabūt. Visi tagad tirgo brūnas!




Tostmaizes ar brinzas sieru un papriku.

Brinzu  sajauc ar pāris karotēm krējuma vai kefīra, lai nav tik sāļš. Arī smērēt uz maizītes tā ir vieglāk.
Papriku nomazgāt un izgriezt kājiņu ar sēkliņām. Papriku cep krāsnī līdz miza ir apcepusies un kļūst kā apdegusi. No paprikas noņem mizu un sagriež. Vieglāk miziņu noņemt ir, ja papriku uzreiz pēc krāsns ieliek maisiņā un atdzesē. Tad izņemot no maisiņa miziņa tīri labi nāk nost.
Tādā veidā var vairāk paprikas sagatavot un saliekot trauciņā glabāt ledusskapī.

Labrīt! :))

Salāti " Nostaļģija" un ķilavas brokastīs

Kas no jums vēl šo atcerās?



Maximā akcija bija :)), nopirku veselas 3 bundžas!



Ķilavmaizītes ar olu, man liekas, mēs visi no padomju laikiem atceramies



Padomju laikos ķilavas uz maizītēm lika tad, kad nekā cita vairs nebija un ļoti daudzos ledusskapjos vienmēr pāris bundžiņas ar zilu etiķeti bija paglabātas.



Priekš manis ķilavas vienmēr paliks zacene šnabim, kaut gan tajos laikos es vēl biju pietiekami maza, lai dzertu alkoholu. Arī manā ģimenē alkoholiķu nebija. Es ne reizi mūžā savu tēvu neesmu redzējusi stiprā alkohola reibumā, tikai alu dzerot. No kurienes man šādas asociācijas...?

Šai ziņā anšoviem paveicās vairāk - tās nāca no ārzemēm. Kaut gan ir ķilavu tuvās radinieces, tomēr ir retāk sastopamas un Padomju savienībā dabonamas nebija.
Es varbūt kaut-kādus nepareizos anšovus esmu ēdusi, bet man šķiet, ka neko diži no mūsu ķilavām neatšķiras. Ja nu tikai pagatavošanas veids. Arī kulinārijā biežāk sastopamas - tās liek gan picās, gan salātos, gan zupās un mērcēs. Likt uz maizītēm kā ķilavas nu jau ir liela izšķērdība!



Es pēc ķilavu tīrīšanas pamēģināju tās iemarinēt kā anšovus - pārlēju ar eļļu, pieliku dažādu piparu maisījumu un garšvielas. Diennakti marinēju. Pēc garšas kļuva pikantākas, bet lielas starpības atkal nesajutu.


Salāti " Nostaļģija"

Šos salātus es redzēju ar anšoviem, bet nolēmu, ka nekas slikts nebūs, ja es aizvietošu ar reizes četras lētākām ķilavām.



Vienu kartupeli sagriezt ripiņās un apcept uz pannas. Tad uz šķīvja kārto - ķilavas, ceptu kartupeļu ripiņas, sagrieztu olu un salātu lapiņas. var pārliet ar majonēzi, bet tas jau man likās pa treknu.