Čipolino nedienas

Es domāju, ka katram ir tādas receptes, kuras vienreiz izmēģinot,viesojās uz mūsu galda arvien biežāk un biežāk un pamazām kļūst jau par tradicionālu un iemīļotu ēdienu. Piemēram, manā mājā ābolu čatņi un asā tomātu mērce nu jau kļuvuši par iecienītu ēdienu. Arī dārzeņu krēmzupas , kas tiek gatavotas no dažādiem dārzeņiem. Īstenībā, daudz tādu ēdienu. Ir arī tādi eksperimenti, kas izrādījās veiksmīgi, bet uz šo brīdi nav vēl iegājušies - noteikti atkārtošu, bet tas nav tāds ikdienas ēdiens, piem. cepti apelsīni ar rozmarīnu vai kataefas .

Es ilgi domāju, rādīt vai nē - šī ir tā recepte, kas man izrādījās neveiksmīga un biju pamatīgi vīlusies. Es, protams, saprotu, ka noteikti esmu kļūdījusies tehnoloģijā un ne visu esmu izdarījusi tā, kā izlasīju receptē. Arī tas fakts, ka šī ir tradicionāla franču virtuves zupa, man liek aizdomāties. Nu nevar taču cilvēki gadiem gatavot kaut-ko negaršīgu! No otras puses, ja man negaršo miežu putraimi, tas nenozīmē ka latvieši gadsimtiem ir ēduši to tikai tāpēc, ka kaut-kas ir jāēd! Pieļauju domu, ka miežu putra ir ļoti daudzās mājās iecienīts ēdiens, bet es vienkārši neprotu to pareizi pagatavot! Mans tētis to ļoti labprāt ēd, arī vīramāte gatavo čīgiņu putru no miežu putraimiem un kartupeļiem. Bet manā ģimenē putras vispār ēd nelabprāt.

Bet nu par Sīpolu zupu.

Sīpolu zupai ir bezgala daudz recepšu - katrā Francijas novadā ir savs variants. Vienā no novadiem gaļas buljonu aizvieto ar pienu, Bordo novadā sabiezina zupu ar jēlu olu vai krējumu, Landas departamentā maizi apsmērē ar siera - bešamela mērci un tad met zupā iekšā, Leonā zem siera plēvītes lej klāt maisījumu, kas sastāv no olām, madeiras un saldā krējuma. Arī buljoni tiek gatavoti no dažādas gaļas un pat dārzeņiem. Klāt lej vīna vietā arī konjaku, etiķi, portvīnu. Arī sīpolu šķirnes ņem dažādas!




Tātad es pastāstīšu, kas bija oriģinālreceptē un tad ātri, kādas man bija izmaiņas.

500g sīpolu sagriezt ripiņas un sakapāt 2 ķiploka daiviņas. 50g sviesta izkausēt pannā un uzreiz iemest sīpolus. Sautēt zem vāka aptuveni stundu. Šajā visā galvenais ir karamelizācijas process, tāpēc jāpieliek cukurs vai medus. Katras 5 min. jājauc, lai nepiedeg.
Pielej 1 glāzi baltvīna un 1l vistas buljona, sāli, piparus, timiānu, uzvāra un uz mazas uguns vai nu cepeškrāsnī sautē vēl stundu. Katras 5 min maisīt. Ar vāku tagad arī vairs nevajag piesegt.
Zupu pārlej podiņos vai karstumizturīgos traukos, saliek pa virsu grauzdētas maizes šķēlītes, pārkaisa ar sieru un cep cepeškrāsnī 220 grādos līdz siers izkūst un pat mazliet piedeg.
Maizi var tosterī pirms tam apgrauzdēt, var arī cepeškrāsnī.

Es aptuveni tāpat arī darīju - visu sagriezu, sviestā uz pannas stundu zem vāka sautēju. Cepeškrāsnī es liku stikla traukā un sautēju vēl kādu stundu.



Man nav pietiekami karstumizturīgu trauku, tāpēc es apgrauzdētu maizi saliku tur pat. Ja godīgi,nedomāju, ka tur ir tā vaina! Viss pārējais pēc receptes.



Zupa sanāca drīzāk kā sautējums. Garšo pēc parastas kāpostu zupas ar siermaizītēm.

Priekš tik ilga un izsmalcināta procesa, priekš gandrīz 3 stundu dežūras virtuvē pie plīts, es biju gaidījusi kaut-ko krietni vien interesantāku. Nu vismaz lai garšotu ne pēc kāpostiem! Bija žēl vīna, ko salēju zupā! :)) Zupu beigās izmetu... man neviens to neēda!

Es tagad domāju, ja es būtu vairāk buljona pielējusi vai arī saldo krējumu, varbūt būtu labāk? Katrā ziņā, es ne tik drīz riskēšu vēlreiz izmēģināt savādāku recepti šai zupai, neskatoties uz to, ka oriģinālrecepte un to paveidi, kurus es augstāk aprakstīju, izklausās garšīgi man pat tagad! :))