Agrāk taču nekā tāda nebija! Receptes rakstīja uz lapiņām, kladītēs, grieza ārā no avīzēm, kalendāriem un rūpīgi glabāja! Un katrai namamātei bija pat vairākas tādas kladītes ar receptēm! Ar Napoleona, Medus kūkas, gaļas franču gaumē un krabju salātu receptēm namamātes dalījās viena ar otru un tās ceļoja no viena galda uz otru galdu! Un katru reizi, atnākot ciemos, mēs zinājām, kas tiks celts galdā!
Kas vēl atceras pirmās Burdas, kuras kā Svēto Grālu nodeva viena otrai " tikai uz vienu nakti" un tina avīzītēs, lai vāki nenobružātos?
Es aizdomājos, kas agrāk bija tie šef-pavāri? Un vai vispār tādi bija?
Nezinu kā tagad jauniešiem, bet vecākās paaudzēs cilvēki noteikti atceras Masiļūni, Libu, Zili. Bija arī tādi slaveni krievu kulināri un recepšu grāmatu sastādītāji Pohļjobkins un Molohovec. Viņu grāmatas bija katrā ģimenē un pēc šim grāmatām visi arī gatavoja! Laikam, šos te cilvēkus arī var nosaukt par pirmajiem šef-pavāriem.
Šī ir Monikas Zīles recepte, kas pie viņas ir nonākusi tieši no Burdas žurnāla.
Uz 1 litra trauku vajadzēs:
500 siera (Krievijas vai Holandes)
1ķiploka galviņa
1 čilī pipars
1 ēd.k. rupji saberztu garšvielu (koriandrs, smaržīgie pipari)
dažus timiāna vai rozmarīna zariņus vai 1 ēd.k. sauso
augu eļļa bez smaržas
Šajā receptē var izmantot arī kazas sieru. Sieru vislabāk ņemt izteikti caurumotu un vidēji mīkstu, lai visas garšas kārtīgi sasūcas.Sieru sagriezt kumosiņus vienam kodienam.
Eļļu labāk ņemt parasto augu, jo olīveļļa ledusskapī paliek duļķaina un atslāņojas.
Garšas pastiprināšanai pāris ķiploka daiviņas var izlaist caur presi..
Piparus iztīrīt un sagriezt.
Tālāk viss skaisti jāliek traukā pamīšus, lai starp siera kumosiņiem būtu garšvielas.
Šādā veidā siers var glabāties diezgan ilgi un eļļu vēlāk var izmantot salātos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru