Itālija!

Es šodien bez garām ievadrunām ))))

Es neesmu bijusi Itālijā, tāpēc nemāku teikt. Bet tie, kas bijuši, atceroties par tunci no Kjantī (Tonno del Chianti). To gatavo no cūkgaļas. Tā runā, ka šī recepte esot pakaļdarinājums citai, vēl vecākai un slavenākai receptei.

Tonno di coniglio (tuncis no truša gaļas)

P1014094


Recepte:

1 mājas trusis
1 sīpols
1 burkāns
2 selerijas kāti
2 krustnagliņas
5-6 salvijas lapiņas
8-10 ёķiploka daiviņas
garšaugi (timiāns lauru lapas, pētersīļi)sāls, pipari pēc garšas
laba olīveļļa

Sīpolā iespraust krustnagliņas. Lielā katlā salikt garšaugus (labāk sasiet ar diedziņu), burkānu, selerijas, sīpolu, piparus. Pārliet ar ūdeni tā, lai ieliekot katlā trusi, ūdens pilnībā to noklāj/ Ūdeni uzvāra un tad liek iekšā trusi. Vārīt līdz gatavībai (apmēram 2 stundas). Kad gatavs, nogriezt uguni un ļaut atdzist buljonā.

Trusi atdalīt no kauliem un salikt smuki tīrās burkās, pārklājot ar salvijas lapiņām un ķiploku daiviņām. Visu pārliet ar olīveļļu un novietot burku ledusskapī uz 48 stundām vēsā vietā. Ja tas ir ledusskapis, tad jāskatās ne aukstākā vieta - lai eļļa nesasaltu.

P1014103


Es vārīju vakarā un atstāju līdz rītam atdzist. Trusi sadalīju gabalos pirms vārīšanas. Pārējo pēc receptes.

Trusis man garšo kopš bērnības. Mans tētis kādreiz tos audzēja un kā mēs tik to neesam gatavojuši! Bet šāds variants nav bijis! Es neteiktu, ka man atgādina tunci pat pēc konsistences. Ja jau godīgi, tad es pat īsti nezinu, kāds pēc konsistences ir īsts tuncis. ES nerunāju par konservēto. Tas ir tāpat, kā ēst marinētus gurķus un domāt, ka zini, kādi ir svaigi. Kaut gan es zinu vienu vietu, kur vismaz kādreiz, bet bija nopērkams saldēts tuncis. Braukšu ar bērnu uz Lido (varbūt pēdējo reizi!), noteikti ieskriešu nopirkt, ja tur vēl pārdodas tādas lietas ))))

P1014123


Pie šī truša iesaka ēst Banje bert/Bagnet Vert
Tā ir no maizes taisīta mērce.

4 anšovi
1 hotdogu maizīte
50 g svaigu pētersīļu
1 ķiploka daiviņa
baltvīna etiķis
sāls
pipari
olīveļļa

Sajaukt 1:1 vīna etiķi ar ūdeni un iemērkt tajā maizīti.
Anšovus sasmalcināt ar ķiplokiem. Pētersīļus sīki sakapāt. No maizes izspiest lieko šķidrumu un visu kopā sajaukt. Maizīti pirms tam var saplucināt mazākus gabaliņos .
Pieliet olīveļļu, mērcei jābūt diezgan šķidrai, tāpēc eļļas vajag vairāk.Pārkaisīt ar sāli un pipariem.
Šī mērce glabājās apmēram 2 nedēļas


P1014141


Visbiežāk šo mērci pasniedz ar vārītu mēli. Bet ja runa iet par konkrēti truša recepti, tad es eļļu liktu vai nu mazāk, vai nu neliktu vispār. Jo trusis pats pa sevi sanāk eļļains un ēst eļļu, pārlejot pāri ar citu eļļu, tas tā kā būtu pa traku!
Tieši otrādi, man likās, ka tieši etiķa garša padara šo visu pasākumu vieglāku un baudāmāku.

Un vēl! Varbūt nerunāsim par pasākuma vajadzību! Es saprotu, ka trusis nav nopērkams katrā veikalā un vēl pa lētu naudu. tāpēc, ja jau ir nopirkts trusis, tad gribās tomēr ēst trusi, nevis falšo tunci. Bet šeit tas tunci atgādina tikai pēc konsistences (vismaz tā tam vajadzētu būt). Tāpēc varbūt tā arī uztveram to tunčatrusi - vienkārši kā vēl viena truša pagatavošanas recepte. Turklāt, šādā veidā trusis var ilgāk glabāties!
P.S. Diez kā varētu garšot šādi pagatavota cūkgaļa?!

Avots - elladkin.livejournal.com

1 komentārs:

Egucis teica...

Spānijā trusis veikalā , smuks , iepakots plēvē maksā 5 eiro , turpretī Latvijā laikam jau tikai tirgū ,par 15 Ls . Tiešām Latvijā grēks taisīt no truša tunci , bet mana māsa reiz iesaucās : kāda garšīga gaļiņa ( par paniņās sutinātu zivi ar sīpoliem ) !!!