Arī septembris jau iet uz beigām un arī pēdējās siltās dieniņas, izskatās, ka jau beigušā.... Īstais rudens sāk valdīt Latvijā ar visu, kas piederās šim gadalikam - peļķēm un lietussargiem, drēgnām dienām un siltām zeķēm, tumšiem vakariem ar karstu tēju un smaržīgo ābolu pīrāgu.
Es vēl paspēju noķert pēdējo silto un saulaino rudens vakaru - devos ar bērnu skatīties, kā iet vilcieni.
Nopirkām pa ceļam lauku pienu un svaigas bulciņas ar āboliem. Piens izrādījās diezgan salds un Rojam garšoja - viņš viens pats litru arī izdzēra. Toties bulciņas, nez kāpēc, ignorēja.
- Kas tā tāda ir?
- Pīle.
- Kā viņu sauc?
- Kaija!
- ... Kāpēc viņa cepurē?
- Viņai tur ligzda!
- Tu pabarosi pīli Kaiju ar bulciņu?
- Nē! ES nevaru!
- Kāpēc:?
- Viņa neredz manu rociņu ar bulciņu!
- Kāpēc?
- Viņai nav actiņas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru